Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Naktī

Es stāvu šeit paceltu galvu,
Man liekas, ka nokļūstu sapnī,
Jo debess man dāvina balvu,
Šo skaisto un zvaigžņoto nakti.

Kā putns melns, izpletis spārnus,
Tā nakts ir, kas nomaina dienu,
Tai mēness un zvaigznes zem spārniem
Ar gaismu sveic tumsā ik vienu.

Ja pamani zvaigznīti kādu,
No debesīm plaukstā tev krītam,
Tad piespied to cieši sev klātu
Un neļauj tai nozust līdz rītam.

Ne vienmēr mums uzsmaida laime,
Ka ieraugam zvaigznīti krītam,
Nav jānoskumst-nākošā naktī,
To varēsim meklēt līdz rītam.
Viedokļi par dzejoli
 Vejslota  2008-09-01 09:47 
Es šitā gan nevaru- man pa nakti nāk miegs kā elle! :P :))))
 Burve77  2008-09-01 09:57 
jā, no negulētām naktīm skaistums palēnām zūd:)))
 pagaliite  2008-09-01 19:06 
Pirmie trīs panti...:)))
 kaijaa  2008-09-01 21:04 
zvaigžņu pilnas debesis laukos :) ...pilsētā tādas neredzēt...
 mistik  2008-09-01 21:56 
Visiem sodien patīk nakts!! :) Nez ko dienā dara?!
 hefny  2008-09-01 22:11 
NU man taa-paceltaa galva---
uz robezhas un sardzee ? staavu,
tik lepns un
vientuljsh,
ka visam skatos paari,-
tik zvaigznes, taas arii -visam paari
paari,
kaa vientuliibaa -man paarii.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?