Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Laime

Laime-ja esi vajadzīgs kādam.
Laime-ne pati tā rokās krīt.
Laime nav zelts, ko redzēt var spīdam.
Laimi mums jāprot ir saskatīt.

Laimīgs ir bērns,ja māte ir līdzās.
Laimē meitenei straujāk sit sirds.
Laimīgus pārus ieraugam kāzās,
Viņu actiņas svētlaimē mirdz.

Laimīga māte,kad mazais piedzimst,
Laimīgs ir tēvs,kam pirmam tiek smaids,
Laimīgi abi,kad pirmiem soļiem
Mazais iet pats, kaut solis nav raits.

Laimīgi, ejot ar bērnu uz skolu,
Satraukti vēro vai laimīgs tas,
Iesēžoties tam pirmo reiz solā,
Kļūst savas laimes kalējs viņš pats.

Pēc gadiem vecāki ienāks skolā,
Kad bērnam izsniegts tiks atestāts,
Bet, kas pa vidu būs laimi solot,
Zinam visi-būs jācīnās.
Viedokļi par dzejoli
 Edgaram_po  2008-08-31 18:31 
No visa, manuprāt, tas atestāts lec laukā. Un vispār,manuprāt, nevajadzētu iet
K.Āpšukrūmas pēdās.
 mistik  2008-08-31 20:28 
Ja, visa laimes biogrāfija aprakstīta!
 Aijassmaids  2008-09-01 07:36 
Jāatzīstas, ka neesmu lasījusi Āpšukrūmas darbus.
 Burve77  2008-09-01 10:04 
nu tāda moralizējoša pamācība, nu nē....
 Burve77  2008-09-03 18:07 
Ja neesi lasījusi ĀPŠUKRŪMAS darbus, varbūt esi lasījusi Apškrūmas dzeju:)))) tā ir
iespaidīga:)) daudzuma ziņā!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?