Pasaka sākas...

Kad diena beidzas, ik vakarā,
Pelēku kažoku mugurā,
Pelēkiem pelniem viss apbiris,
Staigā pa māju sirms vecītis.

Večuku redzēt ne katrs spēj,
Cilvēki domā-grabinās vējš,
Mitinās tādi ik bēniņos,
Viņi ir sīki-neredzam tos.

Ja kas zudis,var bēniņos rast,
Ja nav kas nolikts,to paņem tas,
Mājas gariņš,kā vīriņu sauc,
Čības vietām pie gultas mums jauc.

No runča nagiem viņš izvairās,
Mēdz to kā peli ķert-gariņš mazs,
Ēdot gariņam ēdienu liec,
Kur mājas gariņš-tur laime,prieks.

Mājas gariņu bērni tik redz,
Strīdās bērns pretī,kad māte šo sedz,
Gaida ik vakaru ciemiņu,
Kad nāks tas pastāstīt pasaku.

Mājas gariņš zin pasaku daudz,
Arī mums tajās klausīties ļauts,
Pieverot acis uz mirkli ciet,
Arī jūs pasakā nonāksiet.