Vai sapnis bij`

Kad klusi centies
Naktī tu pa māju iet,
Tad virsū skrien tev viss,
Kas dienā nedzīvs šķiet.
Tad pēkšņi pagadās
Pa kājām slotas kāts,
Jo tam ar birsti
Mīlas randiņš sarunāts.

No plaukta uzskrien virsū
Apakštasīte,
Jo viņu ielūgusi
Zupas terīne.
Pat krāsns kruķis
Tobrīd savā vietā nav,
Ar oglēm runājot,
Pie kamīna tas stāv.

Un miegā neguļ
Arī vecais šūpuļkrēsls,
Tas acis met uz kumodi,
Ko sargā tēvs.
Viņš dziesmu dzied,
Cik mīlestības daudz
Ir krēsla krūtīs krājis,
Viņai sniegt to ļauts.

Tik tad, kad debesmalu
Saules stari skar,
Es acis atveru-
Vai sapnis bijis man,
Uz plaukta vietā savā
Apakštasīte,
Stāv savās vietās-
Slota,birstīte.