Ežuks

Sarausis no lapām kaudzi,
Ežuks kaudzē iekšā raušas,
Nebūs auksti ziemā tam,
Krājumu daudz ežukam.

Savācis tas baravikas,
Šķirojis, kas laba,slikta,
Žāvējis uz zariem tās...
Ka kāds neņem -jāskatās!

Vāverei ar` sēnes tīk,
Un, ja ezis snaudā krīt,
Noceļ aši sēnes tā-
Paslēpj koka dobumā.

Arī mežābols ir labs,
Tas nekas, ka nedaudz skābs,
Vitamīnus vajag daudz,
Izturēt lai ziemu ļauts.

Kad būs atkal pavasars,
Izlīdīs no lapām tas,
Meklēs ežu meiteni,
Lai var veidot ģimeni.

Vienam dzīvot-skumīgs prāts,
Meklē otro arī tārps,
Un, ja zemē tārpu daudz,
Mieloties tiem ežuks sauks.

Ežu tusiņš vaļā ies,
Tādēļ,ejot, piesargies.
Ja tu līdzās gadīsies,
Adatām tad sadursies.