Koks un čūska

Zem veca koka saknēm
Veca čūska dus.
Kā šūpuļdziesmu dzird tā
Koka sirdspukstus.
Un, ja nu kādu reizi
Sirds tam pukstēt stās,
No vecā koka projām
Tev tad jāmanās.

Jo vecā čūska sargā
Veco koku šo,
No bērnu dienām koks to,
Miegā iežūžo.
Ir viena gada koks
Un vecā čūska šī,
Ir sajukuši viņu
Gadu desmiti.

Lai uzmanās, kas kokam
Pāri darījis,
Šī čūska savu koku
Mācēs aizsargāt,
Ja būtu pāri darītājs
To zinājis,
Tas domātu, pirms censtos
Koku sabojāt.

Ne tikai vecā čūska,
Koka saknēs dus,
Ir koks šis izauklējis
Putnu tūkstošus,
Un, ja tie visi
Pretī sacelsies,
Es nevēlētos
Viņa vietā būt, paties`!