Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Es esmu

Es reizē varu tāda būt-
Kā cīrulīts, kas zilgmē sprūk,
Kā liesma, tā kā ugunskurs,
Ja manī kāds šo kvēli kurs.

Es varu skriet, uz priekšu traukt,
Kā vējš sev līdzi citus raut,
Es nespēju kā zāle augt,
Uz vietas gaidot, nāks kad pļaut.

Es esmu silta saulīte,
Man spīdēt, ja kāds mani mīl,
Bet gadās reizēm mākonīts,
Kas aizklāt var, tad lāses krīt.

Kā zeme, kas tev maizi dod,
Kā mežs, kur zvēri mājas rod,
Kā smilga vējā saliecos,
Un lūpām kāpai piekļaujos.

Es esmu radīta no tā,
Man, ziniet, neatņemt nekā,
Ja kāds grib mani iegrožot,
Kā putnam lūdzu spārnus dot.

Man nepieciešams lidojums,
Tik tā man dalīties ar jums,
Es negribu zem kājām slīgt,
Ļaut, tā kā mālus, kājām mīt.
Viedokļi par dzejoli
 Vejslota  2008-08-30 21:14 
Nu, tad jau labi! :p :))
 mistik  2008-08-30 22:29 
Nu dikti labi!! :)
 Burve77  2008-09-03 18:13 
bet vienmēr nesanāk jau tā
vien dzīvot tikai pasakā
un arī māli kurus min

spožas krūzes saulē šķind...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?