Sasists logs. Pamesta māja.

Sasists logs,pamesta māja
Mani pievilināja...
Kāds pa šo logu skatījies,
Kāds-pa taciņu gājis...

Taku sen zāle klāj,
Rasā samirkst man kājas,
Klāt dadži pieķeras,
Itkā nelaižot mājās.

Žogs nedaudz sagāzies,
Vārti nav vaļā sen vērti,
Akmens liels priekšā tiem velts,
Sūnām tam noklāti sāni.

Apeju vārtus es,
Nes mani tālāk kājas,
Taustos zem pažobeles,
Atrodu atslēgu mājai.

Grūti atslēgu griezt,
Slēdzene sen jau nav slēgta,
Plecam tik jāuzspiež,
Durvis ir vaļā, kaut slēgtas.

Istabās savāds miers,
Savāda smarža...,šķiet telpa
Māja jau gaida, kad viens
Ienāks un dos jaunu elpu.

Daudz kas būs jāpaveic,
Māja,lai atsāktu elpot,
Logi man atbalstu sniedz,
Ielaižot saulstarus telpā.

Kaut arī sasista rūts,
Kaut arī sienas ir vecas,
Mājai un dārzam te būt,
Kamēr vēl spēks manos plecos