Neizmīlētais.
Gar jūras krastu
divi pēdu pāri
miklās smiltīs
pazūd tālumā,
tā kā gaistošs
mirklis līdzi pēdām
aiziet nebūtībā
neizmīlētais.
Ko Tu gaidi?
Ka vēl atgriezīsies
skaistais brīdis,
kura paliek žēl?
jau gar krastu
dziļi mītās pēdās
aizejošam laikam
kaijas līdzi raud.....
Viedokļi par dzejoli |
Vejslota |
2008-08-30 21:12 |
Ak vai, cik žēl, ak vai, cik žēl,
Ka tevi mīlēju par vēl`! :P :) |
mistik |
2008-08-30 22:27 |
Tāda melanholiski smuka noskaņa! Un jūra...:) Man patika! |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|