gaisma vieno,tumsa šķir...

autors: Ullala [dzejoļi]

Sveces gaismā tumsa snauž,
Sveces gaismā laime auž
Smalko tīklu pavedienus
Tā kā glāsta pieskārienus.
Un no tumsas gaismā nāk
Kāds ar tevi runāt sāk,
Čukstus,klusām ved sev līdz
Tur,kur ausmā piedzimst rīts.
Tā kā senu patiesību
Vēsta tev ar apdomību:
Katrs mīlošs cilvēks zin -
Gaisma vieno,tumsa šķir.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
Bils	2008-08-25 08:27
bieži gan ir otrādi. sevišķi mīlošiem cilvēkiem...:))))
Bitite12	2008-08-25 10:31
Gaisma mijas ar tumsu, satikšanās ar šķiršanos...un otrādi...
klusaisMiileetaajs	2008-08-25 12:44
Tumsa mīlētāju draugs! :)))
Burve77	2008-08-25 14:00
te ir nepareizi aprakstīts vienošanas princips, tumsā ir tik jauki..:)) ar mazām sveču liesmiņām un romantiskām dizesmiņām:))
Burve77	2008-08-25 14:01
dziesmiņām, ak, satraukumā pārrakstījos:))
mistik	2008-08-25 16:09
Man ar liekas, ka tumsa nav tas šķīrējs, bet tieši otrādi!! :)
Vejslota	2008-08-25 17:55
Kaukas nav riktīgi te...
pagaliite	2008-08-25 18:38
gaismā var redzēt, cik esam veci. labāk pūt nost to sveci:))) Sākums ļoti romantisks. Pēdējās četras rindiņas, manuprāt, varēja nebūt.
tavssargs	2008-08-25 19:05
Tumsā staigā visādi diversanti.
Ullala	2008-08-25 19:15
Biju gan domājusi cilvēku attiecības - atklātību un melus....žēl,ka nesapratāt!
Burve77	2008-08-26 17:31
kas tad teic,ka nesapratām? skatījāmies acīm platām tumsa patiesību slēpa meli dūra to ar šķēpu:))

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!