Lauvas parkā.

Lauvas piesnigušā parkā
Kādu bērna rotaļbumbu sargā -
Sniegs kad nokusīs,
Un atkal mazais puika rotaļāties nāks,
Būs bumba savā vietā -
Un lauvām apmierināts tad būs akmens galvās prāts,
Tās murrās klusi līdzdalot
Ar zēnu draiskās rotaļņirbas priekā
Šai nošķirtā no ielu kņadas vietā ...
---------------------
Parkā bumbu sargājot tās cieņā galvas tur,
Jo kādam zēnam apstājusies rotaļa ir tur kaut kur -
Viņš varbūt atnāks vēl,
Varbūt -
Un tad, ja nebūs bumba savā vietā, zēnam ļoti būs tas žēl -
Varbūt ...
Ja atnāks ...
Un tādēļ parka lauvām skatiens ir tik cēls,
Jo bumbu lauvas sargā
Šajā vecajā, pamestajā parkā ...
Ziemas salā, sniegā skarbā
Gadu no gada
Lauvas stāv savā darbā -
Gadu no gada,
Gadu no gada,
Gadu no gada ...
Lauvas zēna bumbu sargā -
Jau divsimts gadus šajā vecajā parkā.
Jau divsimts gadus
Rotaļu bumbu sargā
Šajā likteņa rotaļu laukumā skarbā
Jau divsimts gadus aizmirstība spēlējas ar zēna bumbu,
Un neviens nezin ne to dienu ne stundu,
Kad zēns atnāks paņemt savu bumbu.