Melna tumsa...

autors: sherilla [dzejoļi]

Melna tumsa apkārt man,
Ausīs tikai bezspēks skan.
Rokas nolaižas un pamirst-
Gribas izzust man un pamukt.

Samīts, satriekts lūk nu viss,
Kas manu sirdi pildījis.
Sirds krūtīs sažņaudzas un mirst,
Viss dziļā sāpju tumsā grimst.

Viss vecais drupās grūst-
Vēl jaunais nepiepildīts zūd.
Bezgala smaga top man sirds,
Jo viņā gulstas tukšums grūts.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
Electical	2004-07-08 18:32
Gruuts nepraats noagalinosh tukshums neizmeerots Domas par Naavi vien Depresiiva psihodeelija :) Just Like Me
_Nebuutne	2004-07-08 18:34
TOCHNA manas shaabriizha sajuutas...
badziite	2004-07-08 20:23
Man patiik shis dzejolis!
TATYorTATY	2004-07-08 20:28
satriecossa doma-raudaat gribas,jo to passu laikam tik tikko esmu piedziivojusi...bet skaistaak un saapiigaak tos vaardus vareeja salikt!...bet ir jau lab....;]
Blacksister	2004-07-08 21:49
cmuki man patiik ;)
Angel_13th	2004-07-09 01:20
nju ir jau ok... bet ja bi liela saapiite, manliekas ka vaidzeej to bik sawaadaak izpauzt... nju mazliet vairaak sirdi izklaastiit! mazliet saapiigaak... :D nju varee labaak bet ir ok... aa un paaraak ritmiski skan...
Lodveida_zibens	2004-07-09 11:31
Negribas ticēt šādai kombinācijai. Šī situācija ir mākslīga, nedabiska un pretrunīga. Nepārlicina ne par milimetru.
shines	2005-05-10 18:35
Vai zin ko?Citējot kādu cilvēku varu droši teikt:"Loģika ar prātu mēdās,teikums stīvs un žēli brēc".Pesimistiem noteikti gribas raudāt.

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!