Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Nakts sapnis

Saule debesu klajā
Šai rītā pasakainā
Kā ugunskura liesma
Pie jūras apvārāņa.

Kā neprātīga skrienu
Gar jūras krastu es,
Un viegliem putna spārniem
Es ceļos debesīs!

Es redzu visu pasauli-
Cik tomēr tā ir plaša!
Bet cilvēks tajā niecība
Kā jūrā smilšu grauds...
Viedokļi par dzejoli
 Lodveida_zibens  2004-06-15 11:40 
Haltūra nāvīga. Pirmkārt, dzirdēts jau ohoho sen. Redzu jau tos baltos spārnus
jūrmalā visu laiku. Cilvēks niecība? Mjā. Pārrakstīšanās kļūda - š vietā ā! Vai nu tu
esi bijusi dikti lielā transā jebšu steidzies it kā kāds ar lodlampu pakaļ steigtos.
Haltūra!
 sherilla  2004-06-15 12:51 
ko tu tur murgo-vai pats esi iedziljinaajies savaa dzejaa??? kaut kaads murgs!!! kaa
tev nav kauna manu dzejoli nosaukt par plagjiaatu!!
 sssusurs  2006-04-20 02:41 
Viņam palika kauns un viņš pārstāja eksistēt :)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?