Kad Rīgā vakars ienāk

autors: kaijaa [dzejoļi]

Kad Rīgā vakars ienāk,
Es atkal palieku traks,
Uz stundu ormanis esmu
Un mazliet – arī Čaks.

Kad Rīgā vakars ienāk,
Auj kājas Atraitnes dēls,
Zem Esplanādes liepām
Klīst Vītols un Auseklis cēls.

Kad Rīgā vakars ienāk,
Ķaukst bulvāri suņu rejās,
Gar Irbītes zīmuļa dejām
Slīd smīnošas, laiskas sejas.

Kad Rīgā vakars ienāk,
Es vaidu kā pūce parkā,
Lai tumsa no pagrabiem izlien
Un lukturi izgaismo arkas.

Es neprotu tikai vienu –
Šo burvību saglabāt,
Kas vakarā pārvērš dienu
Un Rīgu slēdz pasakā.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
Vejslota	2008-08-12 08:13
Man tie trakie patīk! Arī Plānprātiņš! Kāpēc viņu nepieminēji? Izskatās, ka viņš gan dienu pārvērtis vakara pasakā un drusk aizkavējies Vecpilsētā... :)
lauvene4	2008-08-12 12:40
Vakaram savas noskaņas, dienai - savas:)) Vakars ir atpūta un relaksācija, romantika, ilgas un noslēpums, pavisam citas smaržas un krāsas gaisā...Nē, nu dienā jau arī to var reizēm diezgan labi iedabūt iekšā, vismaz noskaņu...
mistik	2008-08-12 22:01
Ļoti smuka un romantiska noskaņa! Man patika!
Kanta	2008-08-12 23:13
man patiik! :))
pagaliite	2008-08-13 09:35
Katru vakaru Čaka sirds uz trotuāra... Jauks!:)
radieto	2008-08-13 17:06
Kad pelēksārts vakars klīst Rīgā, Skan katram sava atmiņu stīga...
Fanta84	2008-08-13 23:24
skaisti!poētiski!
Burve77	2008-08-15 12:46
skaisti.. Kad rīts manā Rīgā ienāk, Es krāsoju sarkanas ielas Un saule man palīdz kā senāk, Kad biju vēl maza, ne liela:))

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!