Par rakstiem

Vecā dienasgrāmatā
Uzgāju melnrakstu
Gotiskiem burtiem,
Putekļainu un saburzītu,
Bet dzīvelīgu kā turks.

Kur tīrraksts? – prasīju uzstājīgi,
Vai to jau nodzēsis esi?
Kā? – smējās turks,
Ir taču vieglāk melnrakstu dzīvot
Un ticēt naivi,
Ka dzēšgumija spēj visu.
Ir taču nekaitīgāk
Kā karogam plīvot pie valdības ēkas,
Ne cinkotu zārku segt.
Un vispār – kas tu tāds esi,
Kāpēc cel brēku?

Es arī tāds pats kā tu,
Melnraksts gotiskiem burtiem.
Tikai es negribu, nespēju
Apklusināt to balsi,
Kas manī lūgšus kliedz:
Nenogalini tīrrakstu,
Tīrrakstu – dzirdi? – neaizliedz!