klēpja dators

dators ielec man klēpī
katru vakaru pats,
es klausos pēdējos melus
un viņa pelēko sānu glaudu
ar baudu.
mans klēpja dators ir labs,
tas rāmi dūc un pačukst,
ka strādājot arī bez peles.
pa reizei ekrāns iedzalkstī kāri,
viņš manam ceļgalam lūkojas pāri
uz virtuves galda pusi.
nu, pamurrā vēl tās pēdējās ziņas –
tev tūliņ pietrūks pacietības
un kontakts zudīs bez miņas...
mans klēpja dators sāk trīņāties klusi:
klau, laid taču mani uz virtuves pusi,
es te jau apnikusi!
un kaķe nožāvājas...
slaids lēciens
un astes švīkstiens pa kāju.
gan atnāksi rītvakar,
murrātājdator,
es zinīgi nodomāju.