Saules gaisma

Atveru es- DABASMĀTES GRĀMATU
Un kā pašu pirmo tajā pamanu
To, kā saule lec un to, kā viņa riet,
To, kā gaisma, tumsa kopā nesatiek.

Mēness nebūs tad, kad dienā saule spīd,
Laimes nav, ja sirdī sāpes,ienaids mīt,
Ticības tam nav, kam apkārt meli rūgst,
Melna dvēsle melnos dūmos tīta būs.

Cilvēks labs-kā saule gaismu izstaro,
Paši jūtam, ilgojoties, meklējot,
Labais nenoliegs šo gaismu tev un man,
Viņa dvēselīte balti, dzidri skan.

Tāpat stāds pēc gaismas savas lapas sniedz,
Nevēloties tumsā būt, kas tev to liedz,
Atveries un saulē starot dvēslei liec,
Lai ar tevi kopā ienāk-gaisma, prieks.