Kur vecais lācis?

Lāču māte, itin klusi,
Alas durvis aizvērusi,
Bērni saldā miegā guļ,
Vecais vandās nezin kur.

Jāiet veco lāci meklēt.
Ja nu sēž tas atkal "PEKLĒ"?
Krodziņu tā mežā sauc,
Medalu tur baudīt ļauts.

Būs to atkal jāvelk mājās,
Kaut nu klausītu tam kājas!
Lācene uz krogu trauc,
Kur tik lāčiem ieiet ļauts.

Apnikusi tāda dzīve.
Jādzen projām, jālaiž brīvē,
Lai to cita liek, kur grib-
Domu šautras prātā zib.

Lāčus neredz šoreiz krogā,
Svece plīvo kroga logā,
Tālas ragu skaņas skan,
Suņu rejas arīdzan.

Saķērusi ķepām galvu,
Lācene pār kaklu, galvu,
Mudīgi uz mājām jož.
Ka tik bērnus nesaož!

Lai nu kāds, bet tomēr tētis,
Kas nu tagad bērnus svētīs,
Kad tie māti neklausīs,
Domu jūklis galvā klīst.