Vijoļkoncerts

Abas plaukstiņas sakļāvusi,
Meitiņa pienāk no muguras puses.
Izliekos itkā to nemanu es,
Un, ka viņa ko plaukstiņās nes.

Meitiņa plaukstiņas pieliek pie auss,
Dzirdu starp plaukstām čirkst sienāzīts jauks,
Brītiņu ieklausos koncertā,
Palūdzu palaist to zālienā.

Nu jau skan priecīgāk sienāzīts,
Citi tam sienāži piespēlē līdz,
Nosēžam klausoties koncertā,
Manām, ka saule jau norietā.

Rītā mēs atkal šurp atnāksim,
Tēti sev līdzi tad pasauksim,
Viņš lai ar sienāžiem saspēlē,
Tētim jau arī ir vijole.