Nosauc mani vārdā

Nosauc mani vārdā.
Viršu medū pamērcē lūpas
Un atnes kā skūpstu no meža,
Tikai pa ceļam nepaklūpi.
Nes kastaņu asos kažociņus
Kā ezīšus uzmanīgi.

Arī pliķis reiz bija auksts.
Tas skrēja caur debesi tālu –
Līdz mēness plikajam vaigam.
Reiz laiks piedzims no jauna,
Savas trīs saujas es paņemšu līdzi
Un man nemaz nebūs kauns.
Lai kailums paliek uz pakaramā,
Mans laiks vēl ir jauns.

Atnes man, lūdzu,
Tos kažociņus,
Asus kā ezīšus rudenī.
Ir taču bezgala viegli
Asaras slīcināt ūdenī.
Nosauc mani vārdā.
Ja vēl atceries,
Kā tevi sauc.