Nez kāpēc nav laika

Nez kāpēc nav laika,
Lai nokāptu no bēniņiem.

Pumpurus saķēruši
Kā mailītes tievajās roķelēs,
Niekojās bērni.
Pumpuri nepadevās,
Vēl nebija ziedēšanas laiks,
Un tāpēc tie nepārbrida
Strautu, kas kavējās kalnos.

Bez piecām viens.
Pulkstenis nosita laiku,
Palūdza dzeguzi nokūkot sēru maršu,
Un laiks pazuda aiz ciparnīcas
It kā nekad nebūtu bijis.
To nenorija.
Palaikam pulkstenis to
Pa minūtei izlaida pastaigāties.
Dažreiz uz stundiņu,
Dažreiz uz divām,
Bet, lai nokāptu no bēniņiem,
Laikam nekad nepietika laika.

Joprojām pumpuri gaidīja ziedus,
Joprojām niekojās bērni,
Strauts kavējās kalnos,
Bija bez piecām viens.
Pulkstenis nožāvājās,
Sēru maršs kļuva nepacietīgs un dīžajās,
Raustīdams dzeguzi aiz pulksteņa pendeles.
Vēl nebija pienācis laiks
Nokāpt no bēniņiem.

Bet ja nu, –
Domāja laiks –
Kad es būšu pienācis,
Trepes būs satrunējušas?..