Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

uzdrošināties

tik tuvu debess.
un laiks mani vēro
tik tuvu –
bez brillēm un kontaktlēcām,
bez atbalss
un piezīmēm telefongrāmatā vecā.
cik tuvu muguru piespiest
un uzdrošināties
reiz debesīm
mazliet pietuvināties?
Viedokļi par dzejoli
 Burve77  2008-07-08 11:17 
riskēt vajag...bet...var arī apdedzināties...labs dzejolis.
 Vejslota  2008-07-08 11:27 
Sāku mazliet justies kā seriālā- iepriekš bija par vēlēšanos, tagad-
uzdrošināšanos,... nākamajam vajadzētu būt- lidojums... un tad- kritiens... un tad-
atbrīvošanās no miesas... nu kaut kā tā...:P :))
var saprast, ka man patīk un ka
gaidu...!? :))
 linkoln  2008-07-08 14:15 
Nu neesi jau tik kautrīga! Pa reizei drīkst uzdrošināties - kautrīgi... :))
 klusaisMiileetaajs  2008-07-08 18:46 
Gaiziņkalna tornī uzkāpi, vai? :))
 Plaanpraatinjsh  2008-07-08 19:03 
Gan jau vecā ābelē uzrausies un tas viss tikai izlikās.
 vanadziene  2008-07-08 22:59 
Tas labi, ja tuvināmies debesīm, daudz sliktāk, ja zemes netikumi mūs vairāk velk uz
elli...:)
 mistik  2008-07-08 23:25 
Kaijas jau augstu lido!!
 lauvene4  2008-07-09 01:46 
kāpēc muguru? laika skatiens pakausī?
debesis ir mūsos...
:)
 kaijaa  2008-07-09 07:20 
Lauvenīt, tev taisnība - debesis ir mūsos. Un tā mugura jau nebija debesīm domāta
piespiest :)
 mazaa_burve  2008-07-09 11:52 
Patika.
 Bils  2008-07-09 12:06 
kM debesis ir mūsos, izlaid tās!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?