Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
cilvēks
šodien mazgāja veļu un
viņš novilka savu ādu pārmeta pār margām sodītā diena neveiksmīgs sākums Prokrusta* gultā divas stundas divas dienas ar kāpām – skudrām nosauļotas sejas bez smalkām detaļām bungādiņās spiež klusums Prokrusts guļ savā gultā pats ne par īsu ne par garu rokas nolīdzina rugājus uz zoda- kāpas kāpas ir tava gulta Prokrust (mēs esam daļa no zaļās satīna veļas simtiem roku ierauj ātrumā v = s : t) * Prokrusts – laupītājs, kurš savus upurus lika gultā, ja upuris bija par garu tam nocirta kājas, ja par īsu tad to izstiepa.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|