Nemiers.

autors: soleisa [dzejoļi]

Naktī simtiem kilometru tālu
Mani mati aug līdz Picadilly street.
Tur, kur pāri okeānam Londonā
Līdz Kilimandžāro putni savas ligzdas vij.

Tur, kur kāpu jūras viļņi
Kurpju pēdas aizskalo
Mani mati lēni vijas zemes meitas kamolā
Tur es tevi sagaidīju
Melnās bizēs Picadilly street

Mani mati zemes ceļus
Sūnu zaļi izstaigā. Tas ir nieks,
Ka esi tālu Londonā līdz Kilimandžāro
Tavas pēdas manos matos
Neredzēt līdz Picadilly street.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
kwazimorda	2008-06-10 08:28
Man ar tāds matu augšanas līdzeklis noderētu...:))
Vejslota	2008-06-10 09:23
Kw> par hipiju gribi pārvērsties??? :D
Burve77	2008-06-10 13:02
tikpat labi var rakstīt par Brīvības gatvi...
linkoln	2008-06-10 14:51
Soleisa vingrina roku jaunajā stilā! Nu turpini, meitiņ! Labi sanāk! :))
mistik	2008-06-10 15:11
Man , lasot, ienāca prātā Laimas Vaikules dziedātā dziesma par Pikadilli! :)
kaijaa	2008-06-10 19:31
mani mati ceļas stāvus ne jau Picadilly street ne jau Anapurnas tālēs bet kur slinkais BigBens spīd izcel pēdas man no matiem liec uz Picadilly street pat ja Elbruss nenobālēs pat ja putni ligzdas vīs tu joprojām būsi tālu mana mīļā labā sweet... :)
soleisa	2008-06-10 19:46
Nu, ja kaut kādu savādu ritmu sagribējās. Nezinu vai sanāca, bet ir tā kā ir. Prieks, ka patīk :) Kaija. :) ļoti šiki sanāca tev :) Man patiiik es sev pierakstišu kladītē. :))
linkoln	2008-06-10 22:59
Es taču uzrakstīju - sanāk labi! Netici vai? :))))))))) Kaija uzrakstīja super!

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!