Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Vispasaules gravitācijas likums.
Klaudzošas, grabošas stelles auž
Dzīves paradoksu spilvendrānu, Notupies zem ābeles Ņūtons snauž - Sapņo viņš par airoplānu. Ābols, atrāvies no koka, lēni krīt - Vispasaules gravitāciju mums pastāstīt, Fizikas likumos saprašanu ievīstīt - Nu vairs nevarēs enģelīši jokus dzīt - Ja spārniņi par mazu, tad pēc Ņūtona likuma eņģelītis krīt Kā ābols. Ja trāpa galvai - Ideja dzimst. Ja garām, Tad tālu no ābeles nekrīt... Ābols. Eņģelītis Nekrīt tālu no Dieva. - Vismaz tā man teica Ieva. Noticēju. Tagad viņa ir mana sieva, Bet es - mācos Ņūtona likumus apgāzt Ar Einšteina relativitāti - Un atgūt īsspārnaina enģelīša Antigravitāti. Dievišķas, grabošas stelles auž Dzīves paradoksu spilvendrānu, Paradoksāli mīksti enģelītis krīt - Dzimst ideja par kosmoplānu - Einšteins sen jau palicis par fosiliju, Tagad profesori klāsta torsionu teoriju - Tehnoloģijas, kā gara enerģijas dzīt - Tas ir tagad - kas būs rīt ? Reku - enģelītis atkal lēni krīt Gatavs to mums tūlīt pastāstīt, Jaunos paradoksos vecos ievīstīt - ...Ar tiem, kas tuvu Dievam nevar jokus dzīt - Ikreiz, kad tur no debesīm kas krīt, Stelles uzsāk jaunu apvērsumu vīt, Jaunā fizikā šo veco pārradīt, Atkal kāda galva saņem triecienu no augšas, Atkal jauni likumi un jaunas klaušas, Jauna patiesība, stabila kā klints, Vienīgā, kas stiprāka par visām citām simts. --------------------- Nekrīt tālu no Dieva enģelītis, Viegli vieglītēm tas lido atpakaļ paties` - Gluži kā ābols vārnas knābī - Gatavs uz visu vēlreiz no augšas noraudzīties Un vēlreiz atklāt likumu Par prasmi krītošajā ieklausīties Un augšup paklanīties, Un no vecās domas atvadīties, Par enģelīti pataisīties, Kas nekrīt tālu no Dieva - Kā ābols no ābeles - Kad garām, Kad netrāpa pa galvu... Kad trāpa - Saņem atklāsmes balvu - Vienu mirdzošu Enģeļa gaismas spalvu. Klabošas, grabošas stelles auž Dzīves paradoksu spilvendrānu, Enģeļi, ābelē satupušies, snauž - Gaida maršruta airoplānu... Spārni īsi, un likumu daudz, Uz enģeļu galvām No ābeles uz augšu Lēni krītoši āboli mīksti un apgaroti klaudz.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|