Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Vispasaules gravitācijas likums.

Klaudzošas, grabošas stelles auž
Dzīves paradoksu spilvendrānu,
Notupies zem ābeles Ņūtons snauž -
Sapņo viņš par airoplānu.
Ābols, atrāvies no koka, lēni krīt -
Vispasaules gravitāciju mums pastāstīt,
Fizikas likumos saprašanu ievīstīt -
Nu vairs nevarēs enģelīši jokus dzīt -
Ja spārniņi par mazu, tad pēc Ņūtona likuma eņģelītis krīt
Kā ābols.
Ja trāpa galvai -
Ideja dzimst.
Ja garām,
Tad tālu no ābeles nekrīt...
Ābols.
Eņģelītis
Nekrīt tālu no Dieva.
- Vismaz tā man teica Ieva.
Noticēju.
Tagad viņa ir mana sieva,
Bet es - mācos Ņūtona likumus apgāzt
Ar Einšteina relativitāti -
Un atgūt īsspārnaina enģelīša
Antigravitāti.

Dievišķas, grabošas stelles auž
Dzīves paradoksu spilvendrānu,
Paradoksāli mīksti enģelītis krīt -
Dzimst ideja par kosmoplānu -
Einšteins sen jau palicis par fosiliju,
Tagad profesori klāsta torsionu teoriju -
Tehnoloģijas, kā gara enerģijas dzīt -
Tas ir tagad - kas būs rīt ?
Reku - enģelītis atkal lēni krīt
Gatavs to mums tūlīt pastāstīt,
Jaunos paradoksos vecos ievīstīt -
...Ar tiem, kas tuvu Dievam nevar jokus dzīt -
Ikreiz, kad tur no debesīm kas krīt,
Stelles uzsāk jaunu apvērsumu vīt,
Jaunā fizikā šo veco pārradīt,
Atkal kāda galva saņem triecienu no augšas,
Atkal jauni likumi un jaunas klaušas,
Jauna patiesība, stabila kā klints,
Vienīgā, kas stiprāka par visām citām simts.
---------------------
Nekrīt tālu no Dieva enģelītis,
Viegli vieglītēm tas lido atpakaļ paties` -
Gluži kā ābols vārnas knābī -
Gatavs uz visu vēlreiz no augšas noraudzīties
Un vēlreiz atklāt likumu
Par prasmi krītošajā ieklausīties
Un augšup paklanīties,
Un no vecās domas atvadīties,
Par enģelīti pataisīties,
Kas nekrīt tālu no Dieva -
Kā ābols no ābeles -
Kad garām,
Kad netrāpa pa galvu...
Kad trāpa -
Saņem atklāsmes balvu
- Vienu mirdzošu Enģeļa gaismas spalvu.

Klabošas, grabošas stelles auž
Dzīves paradoksu spilvendrānu,
Enģeļi, ābelē satupušies, snauž -
Gaida maršruta airoplānu...
Spārni īsi, un likumu daudz,
Uz enģeļu galvām
No ābeles uz augšu
Lēni krītoši āboli mīksti un apgaroti klaudz.

Viedokļi par dzejoli
 NE_PIE_RA_DI_NI  2008-06-13 02:09 
..kas notiek, ja enģeļi aplauž spārnus..kurā virzienā,tad viņi krīt?..
 lauvene4  2008-06-13 02:32 
lasīt un neatlasīties:)
tik maģiskā ritmā rindas mīksti un apgaroti klaudz:))
 kaijaa  2008-06-13 06:42 
par garu. Ja tu būtu pasniedzējs universitātē, tad droši vien studenti, vismaz kāda
daļa studentu, būtu sajūsmā par tādu lekciju.
Par to krišanu tālu - tu esi aizmirsis
par Luciferu...
un par aEroplāniem...Ja pēdējā piebilde nevietā un domāts bija airu
laivas paveids, tad piedod :))
 kwazimorda  2008-06-13 07:51 
Diplomdarbs fizikā...:)))
 Bils  2008-06-13 08:47 
labs ritms un laba noskaņa.
 exizeaar  2008-06-13 09:08 
...jā, Kaijaa, Tu pareizi saprati- dzejolis tiešām apdzied garu :) ...bet tad vēl par
to Luciferu runājot- tas Lucifers varbūt arī gan iedomājas un citiem klārē, ka ir tik
tālu, ka Dievs viņam netiek klāt- bet kas gan Dievam ir tālu, kas Viņam ir
nesasniedzami?... :)...
...bet aEiroplāns, airoplāns vai airu laiva- viss viens-
tas pats dirišņablis vien ir :))...
(vispār- Tev bonuss par interesantu komentu :D)


...NE_PIE_RA_DI_NI -kad enģeļi aplauž spārnus, viņi krīt dvēseļu hospitāļa
virzienā ...:)...
 linkoln  2008-06-13 10:12 
Jāiet padzert kapiju! Piekusu lasot...
Sajūsmina atsevišķas frāzes!
 ahma  2008-06-14 02:57 
Nu nē,šoreiz par daudz:)!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?