Tieši man

autors: vanadziene [dzejoļi]

Kā melno avi Dvēseļu gans
Tevi atsūtīja tieši man.
Melnām acīm, šķipsnu melnu uz pieres,
Skatu degošu un taisnu lūpu līniju,
Tādu kā sapnī reiz redzēju...
Tikai dvēsele tava ir nedabīgi balta,
Piere stāva, griba cieti kalta.
Dvēseļu gans klusi sacīja man:
„Ņem, šī ir tev radniecīgā,
Nebaidies atvaru melno
Un matu naksnīgās ēnas!”
Tagad zinu, tikai no tumsas
Dzimst tās visskaistākās zvaigznes,
Tikai ceļā pēc mīlestības
Saplaukst dvēseles radniecīgas...

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
Susurlacic	2008-06-10 09:12
Tu un ... Kristus ???:))
vanadziene	2008-06-10 11:54
Dievam nav jābut vārdos, bet sirdī, darbos. Ne jau visi tie, kas izejamdienās iet baznīcā ir tie labākie cilvēki. Tāpēc jau mums dāvāta sirdsbalss, intuīcija, kas pasaka priekšā, ja pašiem prāta par maz...
linkoln	2008-06-10 14:58
Jauks!
mistik	2008-06-10 15:17
Smuki!!!
kaijaa	2008-06-10 19:40
sestā rinda... Kāpēc NEDABĪGI balta???
Vejslota	2008-06-10 21:16
Es nekā nesaprotu no tiem dvēseļu ganiem un Kristus sūtņiem.. Tik gribu ticēt vien instinktiem saviem un dvēseļu skūpstiem... :))
lauvene4	2008-06-10 23:30
jā, varbūt vajadzēja rakstīt, ka DABĪGI balta:)

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!