Labie nodomi

Labo nodomu jūrā,
Nepadarīto darbu lavīnā
Izlauzties pūlas
Mana brīvība.
Miesā iedzītai dvēselei
Šeit kalpot kā
Ķēdē liktai, kas mūsu
Acīm spēj skatīties,
Bet neaizsniedz domas žiglās.
Ar pēdējo santīmu maksāju
Sapni par tālu jūru,
Līdz ar tramvaja biļeti izmetu
Cerību, kas pielipusi tai turas.
Tie labie, tie cerētie, lolotie-
Nodomi izklīst pa vienam,
Vakarā veiksmīgi attopos
Savās četrās sienās.
Sīc elektriskā tējkanna,
Kaķene glaužas pie kājas.
Kā labus nodomus gremojot,
Kaktā veļas mašīna atraugājas.