kur tu biji

savāds atomkarš pāri brāžas
mani izmaina šūnu līmenī
pseidoinformācija gāžas
saule ar stariem spoži nozibsnī

bieza masa ar liekām detaļām
kaudžu kaudzēs un uzbāzīgām
vidusjosta ar trijām medaļām
mūzikas instruments kas bez stīgām

kur tu biji kad tevi cerēju
kur tu savu sirdi tad liki
toreiz es tev patiešām derēju
sen jau cerību krūmi ir pliki

pārplīst krāni un izsprāgst šaltis
saplīstam smieklu stērbelēs
stērbeles kamēr dzidras un baltas
dubļainās rokas tev nesmērēs

piedzimst miers šūnas atpakaļ savācas
tās man izskolotas un gudras
klausa visus kas klusītēm pamāca
ierādot atveseļojošas mudras

kur tu biji kad tevi cerēju
kur tu savu sirdi tad liki
toreiz es tev patiešām derēju
tā arī mani nesatiki