riksīšiem

pa baltu sniegu sapnī vasarā
pa tīru spīdīgu bez piebradājuma
ne pārāk biezu un ne sērsnas klātu
tik nasku soli domu pacilātu

pa sniegu vien tik teciņus uz priekšu
pa virsu viegli nestiegot uz iekšu
tvert palēciena kutinošo garšu
un degunā just svaigi vēsu smaržu

pa ceļu zināmu ne garu un ne īsu
tik atpazīstamu ka uzsit trīsu
ik pagrieziens un kalns kā dzīvē manā
tur sapnī atrādās kā pieņemšanā

es nemaldīgi ceļa mērķi zinu
tik straujā riksī balto ceļu minu
un labsajūta gaiša nāk man līdz
kad daudzreiz mītais ceļš zem kājām stīdz

būs beidzot pieveikts dzīvē iecerētais?
būs noiets dārgais ceļš (nu ne tak lētais)
par visām reizēm? nevaj`dzēs vairs iet?
vai sapnis vērs to iešanu reiz ciet?