Iekārotā roka
To roku es redzēju tramvajā,
Pāri citu stāvošo galvām,
Tādu muskuļotu un iedegušu,
Klātu tumšām, pikantām spalvām.
Kā iedegās fantāzija!
Kuram gan ir tādas rokas?
Tās prastu apskaut un mierināt,
Un kliedēt vienatnes mokas...
Te spiedzīga sievišķa balss
Pēc manējās biļetes sauca,
Uz pārmijām tramvajs salēcās
Un kaut kur bremzes kauca.
Kad pacēlu acis - nekā vairs,
Nevienas rokas, ko kārot!
Un paklusām nolamājos,
Savu biļeti kabatā bāžot.
Viedokļi par dzejoli |
lauvene4 |
2008-06-03 12:43 |
ainiņa iz dzīves:)) |
linkoln |
2008-06-03 13:20 |
Ak, tad Tu lamāties arī proti! :))
Redzi, viena ainiņa, viena roka un pikantās spalvas pie Tava tramvaja loga... :)) |
radieto |
2008-06-03 13:54 |
Eh, apnika vienmēr labiņai būt -
Varu kādreiz arī rupjāka kļūt! |
linkoln |
2008-06-03 14:01 |
Interesanti, kāda bija tā pikantā roka dēļ kuras cilvēks var būt rupjāks? :))
Man šodien tik skumjš noskaņojums, nakts bija īsa, īsa, ka arī labprāt nolamātos, tikai pikantu roku neredzu, kas iedvesmotu! :)) |
radieto |
2008-06-03 14:18 |
Sirsniņ, ne jau roka, bet kontroliere ar savu iejaukšanos apcerēs mani iedvesmoja uz tādām izpausmēm!:))) Nu, pamēģini palamāties, varbūt palīdz. Kaut gan pret skumjām - diezin vai... |
linkoln |
2008-06-03 14:20 |
Tu uz ko mani māci? Nu un kauna nav nemaz! :))) |
radieto |
2008-06-03 14:23 |
Vai tiešām Tev nekad negribas pateikt ko stiprāku? Man gan, it sevišķi pēdējā laikā, kad apkārt notiek tas, kas notiek - Tu jau zini. |
linkoln |
2008-06-03 14:27 |
Nē! Agrāk varēju, tagad ni ni! Kaut gan zinu cilvēkus, kas speciāli brauc ārpus pilsētas, lai izkliegtu savas negatīvās emocijas...
Es padzīvoju tad klusumā un man paliek viegli! |
radieto |
2008-06-03 14:29 |
Taisni tā klusuma jau vairs nav! Ir tikai rūkšana, vibrācijas, smakas, smiltis un putekļi. Baidos, ka līdz rudenim galīgi sabojāšos! |
linkoln |
2008-06-03 14:31 |
Vajag iemācīties novilkt robežu starp troksni un klusumu! Protams, man vieglāk, mēs dzīvojam katra savā pasaulē...
Kā cilvēks "nostellēs" savu zemapziņu, tā arī būs! Virtuozam vajag būt, lai troksnī sadzirdētu klusumu... |
exizeaar |
2008-06-03 14:37 |
...varbūt kungs uz geju parādi brauca... ...ar otru spalvainu kungu intīmi satikties... ...tad gan varētu dzeja ar trīsstāvīgajiem sanākt... un neba nu paklusām... :D |
Vejslota |
2008-06-03 14:43 |
Mjā... Skaistas , vīrišķīgas rokas, bet tās nepieder džentlmenim.. Tādu vienkārši nav.. :( |
Susurlacic |
2008-06-03 15:50 |
Par to spalvaino roku :)) Pirms gadiem 20 braucu Tbilisi metro. Turos ar spalvaino rociņu pie roktura un blakus - vēl kāda - 5 X spalvaināka. Jē.. sievietes rociņa!! Man uznāca tai brīdī mazvērtības kompleksss :)) |
pagaliite |
2008-06-03 16:57 |
Tik romantisks brīdis,
žēl, ka tik īss.
no atmiņas gan
tik drīz nezudīs:)) |
kaijaa |
2008-06-03 20:33 |
vai tad pat ar acu kaktiņu nepaskatījies uz citu viņa gabaliņu? tikai uz spalvu kušķiem? :))) |
radieto |
2008-06-03 21:03 |
A neredzēju tak, tramvajs bija pārpildīts! Tik vien kā tā roka gaisā! |
Vejslota |
2008-06-03 21:05 |
Mīlestība no pirmā acu uzmetiena...:) :) |
planeeta |
2008-06-03 22:51 |
Nēnu reiz redzēju smuku puiku ar briesmīgi nesmuki apaugušu kaklu, vot tur ar` būtu ko uzrakstīt, pilnīg šermuls pār kauliem nogāj, brrr.
Labs dzējols, ja kas.:)) |
mistik |
2008-06-03 23:00 |
:)) Romantika...! |
Bils |
2008-06-04 10:34 |
es Parīzes metro akal redzēju kā divi padsmitnieki(apm. 17 gadi) puikas ...bučojās,... |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|