Ar dimantu starp vārnām

autors: Susurlacic [dzejoļi]

Atradu vienu dimanta graudu.
Tas bija ievēlies pasaulei nabā.
Atradu viņā prieku un baudu..
Notiek ar brīnumi drūmajā dabā!

Gulēju laimīgi Dieviņam ausī,
Raudzīju dimantu, kas zaigo un mirdz!
Iztēlei, iekārei ieskrieties ļāvu,
Augšup un lejup lēkāja sirds.

Ķērkdamas.. bariem atskrēja vārnas
Norija dimantu un aizmetās prom.
Izkaltu, izžuvu par sakārni kārnu..
Kur lai dvēsele sirdsmieru ron??

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
Vejslota	2008-05-19 11:24
Vispār... ir jau vēl arī visādi citi dārgakmeņi... :p :)
Dors	2008-05-19 12:00
māls arī ir skaists.
linkoln	2008-05-19 12:05
Nu gadās arī tā! Patika!
lauvene4	2008-05-19 13:14
Vārnas ir gudri putni...
Vikinja	2008-05-19 16:08
Ai!!! Fantastisks!! Tīrradnis arī starp zvirgzdiem saglabā mirdzumu:):)Tādēļ - būs oki!! :):)
klusaisMiileetaajs	2008-05-19 19:01
Ej uz pansionātu! Tur tādi, kā tu, daudz un būs ar ko izrunāties! :))
mistik	2008-05-19 21:27
Dimanti žilbina acis - tas ir kaitīgi gan redzei, gan dvēselei!! :) Un vēl - acīmredzot, Tu nebiji pelnījis dimanta graudu - kā atnāca, tā aizgāja!! :)
Petula	2008-05-23 07:49
Gribu atrast to vārnu-rīmu,un uzšķērst :D

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!