Šuņukam...

Pār pļavu tu skrēji man pretim
Tāds maziņš un priecīgi rejot.
Tu sacīji - patriecu zaķi,
Kas kāpostu laukos mīl klejot.
Tev noglaudu galvu un teicu
Kāds malacis esi tu !
Tu draugs vislabāks esi,
Nāc mājās- tev gardumus iedošu!
Tā pagāja nedēļas gadi..
Cik zaķu un vāveru ķerts.
Cik baložu sadzīti liepās,
Cik kaķu pie miskastēm tverts!
Tad pienāca diena tik klusa,
Man pretīm neskrēji tu.
Un kaķi domīgi slēpās
Kā juzdami bijību.
Tu tālās medībās skrējis,
Ķert saules stariņus.
Bez tevis tik tukša ir māja..
ES saskumis klusēju.