Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem:
Vēlies iepazīties?Iepazīšanās portālā oHo.lv Tevi gaida vairāk nekā 100'000 cilvēku, kuri arī vēlas iepazīties!
|
Elpas vilciens
Tāds klusums visapkārt...
Baudāms..It viss.. Viņa neraud vairs.. Viņai nedraud nekas vairs.. Es būšu tava mīlestība un sapnis arī.. Mans pēdējais elpas vilciens... ..Pie sārtas uguns, kas palēnām dziest, - Ak, spēka vairs nav..glabāt un neļaut. iet pēdējai cerībai bojā, un ticēt, ka gana būs likteņa pārbaudes ciest... Es varu tavus spārnus salāpīt, Lai tavu lidojumu itin neviens nevarētu nolaupīt.. Kam man zvaigznes..Ai..Tās pazūd..un Krīt.. Kam man tūkstošiem rožu..Tās pašas reiz vītīs.. Kam man miljons..Ja tu esi miljona vērts.. Kam man paradīzi..Tā ir šeit.. Nāk tā diena..Kad laime pretī rokas sniegs.. Ceru,ka drīz viņas rokās būs patīkams miegs.. Un kad no debesīm snigs patīkams sniegs... Man jau nevajag daudz, Neprasu zvaigznes..! Nedz pērles, kas bezkaislīgi caur pirkstiem birst, Man vajag cerības,spēku un mieru.. Apsolu..Es rakstīsu Tev.. Vēstuli bez vārdiem Varbūt kādu dienu... Saņemšu atbildi..Uz pavasara zaļajiem pumpuriem.. Tā skumji staigāt pa atmiņu tumšajām takām... Kur reiz pirmā asara iekritā akā.. Kur reiz pirmais skūpsts tik sniegts.. Kur reiz neželīgi tavas jūtas tika liegtas... Tur..Kur ceļos bij jākrīt.. Likteņa tiesas priekšā... To jau sapratu sen..To,ka nevajag atņemt cerības.. Iespējams tas ir vienīgais,kas cilvēkam pieder.. Kāpēc...Kāpēc mani ziedi mirst? Mīļais! Rakstu es jūtas uz papīra lapas.. Sirds aiz bailēm stājas.. Bet kā Tev klājas? Vai saņēmi vēstuli kuru sūtīju..Vasarā.. Uz ziedu lapiņām asaras lēju.. Vai saņēmi to,ko mans enģelis sūtija.? Vai domāji? Domāji par mani? Es algstu atgūdies.. Lai varu tālāk iet.. Piecel mani! Atkal bezcerībā rakstu.. Ar domām par pasaules maiņu.. Un tūlīt,tūlīt noticēšu.. Tā oglīte krūtīs gail... Un tad no visa ko spēšu.. Man dažu brīdi būs pat bail.. Bet tomēr no Tevis atbildes joprojām nav.. Es visu laiku domāju, ka māku zaudēt... Bet es laikam nepratu..Ne tagad,ne toreiz... Es aizvēru acis..Ar cerībām uz atbildi tavu.. Aizvēru un nekad tās vairs neatveru... Bet pēc gadiem man vēstule blakus nokrita... Tāda tukša ar asarām... Man to nevajadzēja.. Sapratu!...To,ka zaudējusi biju visu... Man vajadzēja zvaigznes.. Man vajadzēja rozes... Man vajadzēja sevi miljona vērtu...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|