Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Vēlies iepazīties?Iepazīšanās portālā oHo.lv Tevi gaida vairāk nekā 100'000 cilvēku, kuri arī vēlas iepazīties!

Elpas vilciens

Tāds klusums visapkārt...
Baudāms..It viss..
Viņa neraud vairs..
Viņai nedraud nekas vairs..
Es būšu tava mīlestība un sapnis arī..
Mans pēdējais elpas vilciens...
..Pie sārtas uguns, kas palēnām dziest, -
Ak, spēka vairs nav..glabāt un neļaut.
iet pēdējai cerībai bojā,
un ticēt, ka gana
būs likteņa pārbaudes ciest...
Es varu tavus spārnus salāpīt,
Lai tavu lidojumu itin neviens nevarētu nolaupīt..
Kam man zvaigznes..Ai..Tās pazūd..un Krīt..
Kam man tūkstošiem rožu..Tās pašas reiz vītīs..
Kam man miljons..Ja tu esi miljona vērts..
Kam man paradīzi..Tā ir šeit..
Nāk tā diena..Kad laime pretī rokas sniegs..
Ceru,ka drīz viņas rokās būs patīkams miegs..
Un kad no debesīm snigs patīkams sniegs...
Man jau nevajag daudz,
Neprasu zvaigznes..!
Nedz pērles, kas bezkaislīgi caur pirkstiem birst,
Man vajag cerības,spēku un mieru..
Apsolu..Es rakstīsu Tev..
Vēstuli bez vārdiem
Varbūt kādu dienu...
Saņemšu atbildi..Uz pavasara zaļajiem pumpuriem..
Tā skumji staigāt pa atmiņu tumšajām takām...
Kur reiz pirmā asara iekritā akā..
Kur reiz pirmais skūpsts tik sniegts..
Kur reiz neželīgi tavas jūtas tika liegtas...
Tur..Kur ceļos bij jākrīt..
Likteņa tiesas priekšā...
To jau sapratu sen..To,ka nevajag atņemt cerības..
Iespējams tas ir vienīgais,kas cilvēkam pieder..
Kāpēc...Kāpēc mani ziedi mirst? Mīļais!
Rakstu es jūtas uz papīra lapas..
Sirds aiz bailēm stājas..
Bet kā Tev klājas?
Vai saņēmi vēstuli kuru sūtīju..Vasarā..
Uz ziedu lapiņām asaras lēju..
Vai saņēmi to,ko mans enģelis sūtija.?
Vai domāji? Domāji par mani?
Es algstu atgūdies..
Lai varu tālāk iet..
Piecel mani!
Atkal bezcerībā rakstu..
Ar domām par pasaules maiņu..
Un tūlīt,tūlīt noticēšu..
Tā oglīte krūtīs gail...
Un tad no visa ko spēšu..
Man dažu brīdi būs pat bail..
Bet tomēr no Tevis atbildes joprojām nav..
Es visu laiku domāju, ka māku zaudēt...
Bet es laikam nepratu..Ne tagad,ne toreiz...
Es aizvēru acis..Ar cerībām uz atbildi tavu..
Aizvēru un nekad tās vairs neatveru...
Bet pēc gadiem man vēstule blakus nokrita...
Tāda tukša ar asarām...
Man to nevajadzēja..
Sapratu!...To,ka zaudējusi biju visu...
Man vajadzēja zvaigznes..
Man vajadzēja rozes...
Man vajadzēja sevi miljona vērtu...
Viedokļi par dzejoli
 planeeta  2008-05-07 09:32 
Oj, nu iesākumam, pirms sūtīšanas, derētu pārlasīt un kļūdas palabot.

Darbs garš,
bet es Izlasīju. Likās visa kā par daudz, par biezu, tāds kā sakrājies viss un biris
ārā. Taču iešarmē gan, vietām pat ļoti. Beigas gan būūūūū.:)
 Neatliekama_Rakete  2008-05-07 13:37 
Es arī izlasīju - nu viss ko iespējams, tas savākts vienkopus. Vienīgā pozitīvā
lieta, ka te ir tikai divi darbinieki, jo ja būtu vēl kāda trešā persona, tad grūti
būtu to visu savākt kopā.
 Lelliitee  2008-05-07 17:50 
Ja tā labi palasītu un iedziļinātos nekas pārbāzts nebūtu gan :)
 planeeta  2008-05-07 18:25 
Nuja, nuja, ko ta mēs strādnieku tauta no Makslas saprot, kā ta - viss trūkums
lasītprasmē (varu uzkašķēt, man šon garīgais atbilstošs).:)))))
 kwazimorda  2008-05-07 20:03 
Es algstu atgūdies-tas i kaut kas seksuāls:)))
 klusaisMiileetaajs  2008-05-07 20:21 
Piķis un zēvele! :)))
 mistik  2008-05-07 20:58 
Man par garu un sarežģītu! Es aprobežota!!!
 sherilla  2008-05-08 10:20 
Jap-likās salikts viss, ko parasti cenšas izteikt, lai skanētu varen daiļi, tāpēc tā
īsti neaizrāva.
BET-IR VIENS BET
Beigu rindiņas-tās gan mani aizķēra:)
Man
vajadzēja zvaigznes..
Man vajadzēja rozes...
Man vajadzēja sevi miljona vērtu...
 Burve77  2008-05-08 15:13 
nu, palasīju, iedziļinājos...tik un tā pārāk daudz burtu:))ko tik mums visu
nevajag...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?