Aizvērtās acis.

Ar vīna glāzi rokā...
Pie loga viņa sēdēja..
Ar klusiem čukstiem sevi mierināja
Skarbo dzīvi baudīja..
Ar asarām acīs cigareti aizšķīla..
Bez vārdiem ārā pa logu raudzījās..
Viņa klusi teica-Kungs, tu labāk zini par mani, ka laikam ritot, novecoju un kādu dienu būšu pavisam veca.Pasargā mani no liktenīgajiem maldiem, ka katrā lietā un vietā man jādara zināmas savas domas.Dod man spēku saskatīt labo lietās un cilvēkos, no kuriem tas ir vismazāk sagaidāms. Un palīdzi man, Dievs, savā žēlastībā darīt to viņiem zināmu.

Grēkojot cigarete kārtējā palnu traukā krīt...
Varbūt to ko daru sapratīšu rīt...
Kāda sāļa garša uz lūpām un smaids kas tavas acis rotā...
Nedaudz smieklu,
Nedaudz šampi,kas skaisti glāzi daiļo..
Princi,kas baltā zirgā auļo..
Nedaudz rozā brilles uz acīm..
Nedaudz kaisles tumšā naktī...
Būtu labi tā..reiz kādu nakti
Vienkārši atļaut sev nodejot..
Būtu labi tā vienu vien mūžu
Vieglus spārnus pie pleciem nest..

Ar asarām acīs viņa nākamo cigareti šķiļ..
Ar domām,kas viņu no šīs pasaules šķir..
Ar bērna acīm pasauli tver..
Kā lietus lāses,kas logu skar..
Neredz tam jēgu nu nekādu..
Ko darīt, ja ticība
rītdienas brīnumam - garām,
ja dienas kā pelni,
ja pagātnei pieder
visi ziedošie zari
un kails kā ābele
rudenī vēlā šķiet mūžs?

Neko darīt..
Smaids jau seju nebeigs rotāt..