Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Ziedošās ausis.
Saulē ziedošas, puscaurspīdīgas, sārtas ausis
Maigi, mierīgi, silti iesakņojušās smaržīgā gaisā Vējo pa vējam, bezvēja klusumu čaukstot, Kamenes vieglumā telefonstriptīzu baudot... Spokainā bezsvara gaitā uz neironu letes Kaildejā mānīgi ideāls meitenes ķermenis peld, Izģērbti instinkti virmo kā parfīmu migla, Bangaini siltuma viļņi caur pirkstgaliem san- Tā balss tik klusa un maiga un dzidra tik jūtīgi piepildot skan- Ir pilnīgi kaila un iegūta bezgala tālumā bezgala pasaku feja, kas dejo šo kaislīgo deju, kas dejo to man, Ir pilnīgi mana un pilnīgi atvērta visa šī plaukstošā ilūziju zeme, Ir pilnīgi nesasniedzama, ------------neiegūstama, ---------------nesatiekama, -------------------nepiedzīvojama, ------------------------neizbaudāma, ---------------------------neizsmeļama, ------------------------------neizmīlējama Šī eiforiskā -----dzīvsudraba --------------saules -------------------nakts. Ir tikai ziedošas ausis Un telefonsarunas fakts.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|