***

autors: alvaslase [dzejoļi]

jumti pātop par sauli
pagrabi pārtop par sietu
reizēm sijādami lampu gaismu
bet šodien sijā tie sauli
saule izkrita cauri
lapseņu pūžņiem zem balkoniem
lapsenes man nepatīk
tām nav stila izjūtas
zem vecrīgas jumtie

uz vasaras korēm dzied smogs
nolemtība tikai līdz pusei mums lemta
tāpat kā nopietnība
kad sarkana saule
aiziet prom no pilsētas
tie tur augšā ir asinīs
tie tur lejā esam mēs

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
Neatliekama_Rakete	2008-04-23 01:27
Visā kā papilnam kā īstos bēniņos - sākot no 20 gadsimta sākuma reālisma formām un beidzot ar 21 gadsimta priekšmetu.
GedertsPiebriedis	2008-04-23 07:34
Daži lasītāji sapratīs, ka dzejniece strādā kādā no mūsu dižās valsts galvaspilsētas seno būvju restaurācijas uzņēmumiem, jo tikai īsts arhitektūras pazinējs var uzrakstīt tik jaukas rindas par renovāciju..
exizeaar	2008-04-23 09:47
...ļoti tēlaini, tādas noskaņas, mazliet filozofiski saulains :)
linkoln	2008-04-23 09:49
Ļoti patika!!!
Haijama	2008-04-23 10:20
ja, man arī patika. bet traucē lieki atkārtotie vārdi "saule", divreiz pēc kārtas "lapsenes", viena rindiņa vienas saknes vārdi "nolemtība" un "lemta", vārds nolemtība jau saturiski ietver sevī to, ka lemta, ir stilistiski lieki un neveikli to otrreiz piesaukt. sajūtās dzejolis ļoti patīk.
Haijama	2008-04-23 10:22
atkārtojumus vispār jālieto ļoti pārdomāti un prasmīgi. spēlei vai meditatīvas sajūtas radīšanai. citādāk - stipri jāpiedomā, lai lieki neatkārtotos un neradītu iespaidu par izteiksmes nabadzību.

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!