Kas uz parītu neatliek

autors: kaijaa [dzejoļi]

Satiku rītdienu.
Acīm tik blāvām
Kā ķilavām bundžā
Tā spoguļojās ik skatlogā
Un smējās,
Un mazliet oda pēc runčiem.
Tai klibojot, protēze
Smaga kā pilsētas centrālā iela,
Vilkās pa zemi,
Bet rītdiena,
Izstiepusi vidējo pirkstu,
Kasīja pavēderi.
Es pagāju viņai garām,
Es nedzīvoju šai pilsētā.
Mana rītdiena
Gaujmalā zied
Viskuplāko ievu baltumā,
Un skudru taka
Ir viņas galvenā iela.
Rītdiena ir tik liela,
Ka visiem tiek,
Kas viņu uz parītu neatliek.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
Vikinja	2008-04-05 13:19
Skaisti!!
Atspere88	2008-04-05 15:16
Pat vairāk kā skaisti!
pagaliite	2008-04-05 15:37
vakardiena šodien satika rītdienu un baidījās, ka mērķis aizies pēc piena:)
klusaisMiileetaajs	2008-04-05 17:11
Smadzenes var izmežģīt. Šitādiem pantiem esmu par dumju. :))
tavssargs	2008-04-05 19:31
Labi, ka nedzīvo pilsētā! No turienes nākušie armijā nevar izpildīt sporta normas.
vanadziene	2008-04-05 23:14
Tev tā rītdiena kā mozaika-no smirdoša runča līdz Gaujmalas ievām!:) Bet tāda jau ir tā dzīvīte...
mistik	2008-04-06 00:08
Jā, visa kā pietiek! :)
GedertsPiebriedis	2008-04-06 19:19
Providence dzejniecei rādījusi nākotnes ainas, fragmentus no viņas eventuālās dzīves, brīdinot par sekām, kas notiks ar dzejnieci, ja viņa turpinās rakstīt tik grūti analizējamus dzejoļus kā šis.
radieto	2008-04-12 13:11
Lai kāda pretī rītdiena nāk, Pirms parītdienas tai jāatnāk!

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!