Pārdomas pie kāzu galda

Vai es dēļ manas mīļās galvu zaudēju,
Kaut viņas replikas man ļoti apnikušas,
Bet domājas man nelaikā par audēju,
Kas smalkus tīklus auž un ļaudis ķer kā mūšas.

Žēl zārkiem tērēt riekstkoku un cipresi,
Ja labi iztikt var ar finieru un papi,
Jo neglabās ne karali, ne princesi,
Nav tādām prominencēm īstā vieta kapi.

Pie kāzu galda jādomā ir cildeni,
Jo "atkritēju" gribot negribot Dievs sodīs.
Un priecīgs es, ka naktī nekliegs spilveni,
Kad brīdī svētajā tos mana mīļā kodīs!