Vilšanās.

Es ieraudzīju tevi - lielu,staltu
Un sirds man piebira ar cerībiņu baltu.
Tu nerunaji daudz,tik mulsi klusēji
Un līdz ar citiem čaļiem forši tusēji.

Es ilgi domaju,vai uzrunāt man tevi,-
Tu taču,pašam menanot,šo iespēju man devi,
Tad uzlūdzi un dejojām mēs abi
Un drīz pēc tam jau gājām iedzert šņabi.

Kad dažas stundas mums kā mirklis šķita,
Tad atklājās,ak,patiesība cita-
Tev mājās gaida uzticīga sieva,
Man pierē ievilkās tik gara ēnu rieva...