Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Saulriets

Ar sarkaniem stariem
Kā pekles liesmām.
Saule noriet šai vakarā
Lēni un skaisti.

Visa pamale mirdz
Tādā skaistumā,
Ko grūti izteikt vārdos.
Labāk klusumā...

Mierīgi un skaisti,
Tikai nemierīgais vējš
Trako koku galotnēs
Un ārda ārā klusumu.

Jāaptur būtu vējš,
Lai klusums paliek neskarts.
Lai paliek skaists.
Galvenais , lai saulrietu neizbojā.

Un atkal miers,
Un rāms ir saulriets.
Vējš mežonis ir norimis,
Un atļāvis, lai klusums valda.
Viedokļi par dzejoli
 mistik  2008-03-13 00:09 
Vēju nevar apturēt! Autorei patīk sarkana krāsa! :)
 Vejslota  2008-03-13 10:05 
Sarkana saule,
sarkana pamale,
Sarkans vējš
un klusums, spējš...
Sarkanas
galotnes kokiem...
Sarkanas brilles,- bez jokiem! :p
 exizeaar  2008-03-13 16:48 
..a re kā tomēr to vēju pierunāja, un saulrietu neizbojāja- tas labi! :)
 pidulis  2009-03-21 18:41 
Bet neaizmirsīsim, ka tā sarkanā bija pekles krāsa!:(
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?