Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Rozes zieds

Ar asu rozes dzelksni,
Maigs pieskāriens,
Bet asinis nopilēs,
Tik sartas, kā rozes zieds.

Bēdu sagrauzta,
Asinis ieraudzijusi,
Roze mirs...
Mirs sārto asiņu skaistumā.

Dzelkšņi tai sarti,
Tādi kā uzziedējuši tie.
No jauna ar savādu dvesmu
Tie zaudē savu pelēcību.

Tie iemirdzēsies smaragda skaistumā.
Tik koši, kā rozes ziedi.
Bet roze jav būs zudusi.
Un vītīs par asinīm tā.

Dzelkšņi raudās sārtas asaras
Asaras no manām asinīm.
Roze zudīs...
Bet asinis līs...
Viedokļi par dzejoli
 mistik  2008-03-13 00:06 
Es biju domājusi, ka smaragds ir zaļš!! Bet pārējais pēc šausmenes izklausās! Asiņu
jūra...
 lauvene4  2008-03-13 00:34 
Bišķi par daudz to asiņu...
 kollin  2008-03-13 08:12 
aha, man arī likās, ka to asiņu drusciņ par daudz...
 kwazimorda  2008-03-13 09:48 
mistik taisnība!
 Vejslota  2008-03-13 09:58 
Es tevi maigi skaršu
Ar rozes ērkšķi asu..
Kam savādi tu as`rās dves???
Vai netīk
"sado" mans?!- tā es...
 pepero  2008-03-16 20:46 
meitiņ, rubīns ir sarkans, ne smaragds...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?