Dzimtene

Nekur nav tiki zaļa zāle.
Nav debesis tik zilas it nekur.
Un saule kaut kā spožāk spīd,
Un putni patīkamāk čalo.
Te strauti vienmēr jautrāk urdz,
No priekšas bite savādāk dūc.

Vai lieti līst,
Vai pērkons skaļi baras,
Nav atšķirības nekādas,
Vai vaigu liec pie bērza tās,
Vai asai eglei pieglaudies.
Viss te liekas mīļš un jauks.

Koks te aug staltāks,
Smaids te ir patiesāks,
Katrā laukā mīt stāsts,
Katra dzīva radība ko slēpj,
Un pat akmenim ir ko teikt.
Te visi mīl stāstīt senus stāstus.

Nav atšķirības zāles stiebrs,
Puķes ziedlapiņa,
Mazs kukainītis
Vai varens vanags –
Tu esi daļa savas tēvzemes-
Neatņemama dzimtenes sastāvdaļa.

Lepojies ar to, kas esi,
Ar ko, kur dzīvo,
Ar to, kas būsi,
Ar ik vārdu, ko saki vai raksti,
Ar katru labo darbu –
Jo tie visi paliks akmeņu stāstos...

Tie paliks tavas dzimtenes atmiņās...