Atņemtā brīvība

Būrī tup putns ar sārtu spalvu uz galvas,





kas reiz dižens un cēls bija,


bet tagad pazemots lūkojas ārā,



jo zaudējis visdārkāko,



visskaistāko,



viscēlāko ? brīvību.



Viņš atceras ,



ka kādreiz pār pļavām, mežiem un upēm laidies,



ka izjutis brīvības garšu un dzirdējis vēja dziesmas,



kas dziedāja putnam par prieku,



kas deva iedvesmu dzīvot,



bet tagad putns būrī tup un atceras atmiņas zaudētās.



Putns paskatās vēl reiz uz mežu,



Kurš reiz bija viņa mājas.



Viņš pēdējo reizi iekliedzas un aizmieg



un tagad viņa dvēsele ir brīva.



Putns lido uz debesīm,



kur viņu gaida brīvība atņemtā.