Dievu rīta rosme

Kad no rīta saule lec,
Amons – Ra aši ceļas.

Sets iet mazgāt savas kājas,
kas ir palikušas mājās.

Atoms domādams, ka muļķis
uzvilcis sev cauru zeķi.

Gebs, tas lielais gudrinieks,
nopircis sev jaunu laku,
iešot lakot kokiem kājas.

Hors ir pazaudējis brilles,
neredz kur ir dilles.

Izīda, tā lauku meiča,
iešot kazām mācīt dziedāt.

Nuta, tā jau varen smuka,
sakārusi matos mušas.

Ozīrs ložņādams pa lauku,
nokodis ir vienu aunu.

Šu šušina ik mirkli,
meklēdams savus bērnus.

Obelisks ar lielo hūti
aizgājis uz tirgus lauku,
vēlas nopirkt jaunu šalli.

Heops visu redzēdams,
Aiziet mežā ganīties.