Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Ar Dievu cerība.

Kad pazūd cerība,
Es kļūstu tik vājš...

Izplēn debess zilgme
Baltā dūmakā...

Asaras apmaldās,
Vairs nezin, kur skriet...

Sirds sabrūk no mokām,
Kuras tai jāizcieš...

Un šim cerības eņģelim
Vairs nav lemts atgriezties...

Ir zudusi...
Planē brīvībā...
Viedokļi par dzejoli
 mistik  2008-03-02 21:11 
Tas taču ir Tavs cerību eņģelis! Gan atgriezīsies!
 tavssargs  2008-03-03 07:10 
Demoblizējies laikam.
 Shadow_brother  2008-03-03 12:17 
Cerams mistik ;)
 dzhassparda  2008-03-03 17:57 
žēl gan to enģeli... varbūt augšāmcelsies;))
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?