Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Skūpsts

Mūsu lūpas šķir niecīgs mirklis,
Jūtu kā Tava karstā dvaša aizmiglo man acis...
Visapkārt blāvs klusums, tik Tava sirds spēlē bungas...
Maigi aptveru Tavu trauslo augumu.
Plakstiņi mierīgi slīgst lejup.
Nevaru pateikt ne teikumu,
Pa šauru, nepazīstamu taku Tev pretī eju...

Nav iespējams pamosties,
Vēl ilgi nespēšu attapties!
Viedokļi par dzejoli
 mistik  2008-03-02 21:10 
Smuka sajūtu glezniņa! :)
 tavssargs  2008-03-03 07:11 
Pie mums armijā arī ir daži maigi zaldāti.
 Shadow_brother  2008-03-03 12:16 
paldies mistik ;)
tavssags - spēja izteikt savas jūtas dzejā, neonrāda uz cilvēka
vājumu.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?