Nav divu...

Nav divu vienādu koku
Un lapu tajos vienādu nav.
No tāluma izskatās līdzīgas,
Patiesībā-pašapmāns.

Nav divu vienādu māju.
Arī vienādu logu tajos nav.
Jo citās mazāka skramba,
Citās,vairākas skrambas skar.

Nav divu vienādu cilvēku,
Kaut dvīņi varētu tādi būt.
Pa gabalu viss liekas savādāk,
Līdz pienākam tuvāk klāt.

Kaut vīzijas vienādas šķiet,
Pietiek Visumā līdzības meklēt.
Iekšējo ārējo apstākļu spiesti,
Dažāda smaguma nastas nēsājam.

Un pat ja,Dieva,vienīgās rokas
Būtu veidojušas šīs-Visuma vīzijas.
Arī viņam prātā ienāktu doma,
Ielikt tajās,daļiņu no fantāzijas.