Jauniesauktajiem...!

Mati nodzīti,pakauši saulaini spīd.
Gatavojas puiši no citas puses
Pasauli iepazīt.
Vēl tikai formas tērps,un viss.
Ar šo brīdi no vecākiem
Un savas bērnības jāšķirās.
Un rindā stāvot,kā iesaldēti
Turpina komandieri uzklausīt:
"Lietus,vējš vai krusa un sniegs,
Visviens,par zaldātiem
Jākļūst jums būs.
Atzīšos,te mīkstmiešus neieredz!
Tāpēc par-īstiem vīriem-
-Mācīsieties kļūt."
Tālāk turpina viņš domu savu:
"Grūti būs!Liekuļot netaisos,
Par ilūzijām jāaizmirst,
Nāks brīži,pat gribēsies
Projām skriet.
Bet jums būs rūdīties,
Lai pēc iespējas retāk
Šādas domas jūsu galvās,
Lai lien."
Un tad,kā atcerēdamies,piebilst:
"Tas viss-Dzimtenes vārdā,
Šīs pūles,sviedri un asaras!
Jā jā arī asaras...
Rakstiet vēstules meitenēm,
Ja tādas ir.
Lai šajos gados,kaut nedaudz
Mīļuma ienestu.
Turaties!Jauniņie!Neaimirstiet!
Mājās jūs gaida atgriežamies!!!
Uz priekšu soļos,marš..."