Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Zvans
es sēžu un zinu,
ka dziļi iekšā ir vergu valstība, ņergu balstība, cits citu balsta, žļemmā un valsta. smirdošā tronī ļauns ļumst neizprotams kauns būt vienkārši pašam. tukšvārdība – progresīvs tikums, zeltītā mantijā sapūst patiesās domas no trūdiem stīdz jūtu plikums.. ..kā svaiga spirdzinoša smarža ausī uzzied tava klusā balss, un trakulīgi piecērt kāju klausule, tā nosprauslājas vien un aizved mani prom no sevis, tālu, augstu kalnu zilumā..
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|