Iestiguši pagātnē...

autors: vanadziene [dzejoļi]

Dīvainā pasaulē dzīvoju,
Dīvainus lietas minu,
Nevaru salikt pa plauktiņiem,
Pat ja „divi reiz divi” zinu.
Ko dzīve man piedāvā, nevajag,
Skrien cilvēki-dīvaiņi garām,
Kā vilcene kaukt līdzi vingrinos,
Lai savējā būtu es barā.
Un neprātā minūtes dedzinu,
Ar pātagu dzenu uz priekšu,
Tukšu vietu kad sevi sajūtu,
Kā lūdzējs stāvu izstieptu riekšu.
Tajā kožu saēstā pagātnē,
Kurā cietuši, tikpat ar mīlēti,
Sen izirušā pa vīlītēm-
Esam iespiesti, stiguši, ķīlēti...

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
sarma7	2008-02-20 05:42
Mosties un dziivo tagadnee...
klusaisMiileetaajs	2008-02-20 07:19
Cilvēki-dīvaiņi..?! Es zinu! Tie ir Plānprātiņš ar Piebriedi! :))) Kur tad GP ar PLP ir, ka sen nav redzēti..?
Susurlacic	2008-02-20 08:58
Neskaties uz pagātni.. jau tāpat visa cilvēce iet nākotnē ar dibenu pa priekšu... raugoties pagātnē....
Plaanpraatinjsh	2008-02-20 15:05
Dīvaiņu ir pilna pasaule, re,viens jau pieteicies komentos, pat nav izpratis dzejas burvūbu, bet nezin ko tur pļāpā.
klusaisMiileetaajs	2008-02-20 19:03
Ne katrs spēj izprast dzejas burvūbu, jā! :)))
planeeta	2008-02-20 19:18
Nav slikts, tāpat kā iepriekšējais.:)
ahma	2008-02-20 20:15
Arī šis patika:)!
mistik	2008-02-20 21:39
Nevajag kaukt līdzi. Pamēģini kaukt pa savam! Varbūt atrodas kāds līdzi kaucējs!! Pierastie kaucieni daudziem ir jau sen piegriezušies,un Tavs citādais kauciens varbūt tiks uztverts kā cāļa zupa dvēselei?! :)

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!